Šāds pats virsraksts ir redzams arī šīsdienas laikrakstā “Auseklis”. Arī šajā vietnē šis raksts varēja tikt publicēts, ko raksta autore, Ilze Ozola, taču, tā kā raksta saturs ir maldinošs, raksts šeit netiks publicēts, toties varu pastāstīt kādas citas lietas šajā sakarā.
Un pirms visa – ir žēl, ka jautājumā par Jāņa Strauta atbrīvošanu neiesaistās pats Jānis, bet tā vietā ar visām pūlēm par viņu iestājas ģimene un draugi.
Un paldies arī visiem iniciatīvas atbalstītājiem. Kopā tika savākti 217 paraksti par lūgumu Jānim Strautam atkāpties no amata, un pirmdienas pēcpusdienā iesniegums ar vēstuli tika iesniegti Limbažu novada pašvaldības Teritoriālās attīstības komitejā.
Turpmākais nebūs tas glaimojošākais, jo taisnība tāda mēdz būt visai reti, bet mans uzskats ir, ka šis sabiedrībai ir jāzina.
Ilze Ozola pārceļoties uz laukiem esot sajutusi attieksmi, ka mēs nevēlamies, lai jaunās ģimenes maina to, ko nevajag mainīt, un lai nebāž degunu tur, kur nevajag. Visai loģiski! Jebkura mazpilsēta, jebkura teritorija ir gadiem veidota, tajā ir ieliktas milzīgas pūles, milzīga enerģija no visiem iedzīvotājiem, bet tad ierodas kāda jauna ģimene, un iestājas, piemēram par to, lai reorganizētu nupat pārbūvētu vidusskolu. Vai arī amatu ieņem jauns cilvēks, un aizslēdz pilsētas bērnudārzu, un nu pat pašiem mazākajiem bērniem ir jāmēro tāls ceļš, lai tiktu līdz bērnudārzam, un vakarā vēl mājās. Vecākiem ir jāpārkārto sava dzīve, kādam varbūt tas vispār nav savienojams ar darbu. Pavisam cita aina būtu tad, kad šī ģimene jau izveidotā mazpilsētas kolektīvā spētu integrēties, un iestāties par tādām pašām interesēm. Un tādu ģimeņu Alojā ir ienākuši vairums.
Ilze bija pārsteigta, ka uz Aloju pārcēlās viņas vīra bērnības draugs, Jānis Strauts. (Vai varētu būt tā, ka ar laiku draugiem tiks dalīti arī kādi amati?)
Viņš izvēlējās iesaistīties Alojas dzīves veidošanā, uzsākot darbu pašvaldībā kā projektu vadītājs. Un Ilze norāda, ka pēc pasakas scenārija ir jāseko kam sliktam, un tā arī esot, jo Jānis izlēma pieteikties par Alojas pārvaldes vadītāju. Viņa sieva pameta darbu Rīgā, un piekrita strādāt par projektu vadītāju Limbažu novadā. Ja liekoties, ka kāds iebīdīja, tad otru tādu cilvēku ar projektu rakstīšanas pieredzi nevarēšot atrast, raksta Ilze.
Un te arī sākas interesantākais.
Par kompetenci
Jānis Strauts ir bijis koordinators iepriekšējos rakstos pieminētā UKT pieslēguma projektā. Šis ir tas projekts, kas tieši Jāņa Strauta vadībā tika gandrīz nogremdēts, nevis kā soctīklos tika rakstīts – to darīja iepriekšējā vadība. Turklāt – kādēļ gan iepriekšējā vadība ko tādu pieļautu, ja šī projekta īstenošana bija Alojas novada priekšsēdētāja vietnieka interesēs? Kādēļ tika gandrīz nogulēts Staiceles Lielās ielas 7 projekts? Kādēļ, kā izrādās pēc raksta “Erudīcijas spēle” publicēšanas Jānis Strauts pretēji saslavētajam projektā “Gaismu sauca” ir vien palīdzējis ar iepirkumu, bet projektu iznesa pati Kultūras nama vadītāja? (Diemžēl sakarā ar projektu “GAISMU SAUCA” informācija ir divejāda, un jau atkal tiek teikts, ka tieši pateicoties Jānim šis projekts tika realizēts. Vai tās ir represijas pret darbiniekiem, vai arī tomēr taisnība atliek izlemt pašiem.) Rezultātā – no Ilzes rakstā pieminētā, kur atkal tika pacelti 17 “labie Jāņa darbi”, NEVIENS darbs nav viņa nopelns. Pat ne idejas, jo tās ir “sūrā mantojumā” atstātas. Kā arī, kur pieredzi bagātajam pārvaldes vadītājam ir pazuduši augstas gatavības projekti Baznīcas ielas posmam, Kalēju ielas posmam, Jūras ielai, Valmieras ielai, Rīgas ielai, kurus varēja virzīt uz mērķdotāciju?
Abu tandēms esot prasīgs pret sevi un citiem. Kādēļ prasīgā tandēma darba mašīna tiek manīta piemēram pie Valletas, vai arī pie kāda cita patālāk no Alojas piederoša īpašuma? Vai tas saskan ar Limbažu novada ētikas kodeksu? Kādēļ tandēma friziere savus pakalpojumus sniedz darba laikā? Kādēļ prasīgajam pret sevi tandēmam ir norma, ka Ieva tā vietā, lai pildītu darba pienākumus uzsāk parakstu vākšanas akcijas, nevis pilda savus darba pienākumus, vai vēl trakāk – sniegt friziera pakalpojumus darba laikā.
Par parakstu vākšanu
Ilze izsaka neapmierinātību, ka parakstus vāc tikai četrās vietās, no kurām 3 vada bijušā Alojas novada koalīcijas deputāti. Tā nav taisnība. Paraksti tika vākti arī Ungurpilī, Puikulē un Staicelē. Diemžēl, ne visi ir gatavi to publiski teikt, jo baidās pret iespējamām represijām. Pieredze no citām parakstu vākšanas reizēm rāda, ka tas ir neiedomājami, bet pat visai reāli. Kā arī šobrīd ir bažas par to, vai kas tāds jau atkal nenotika Staicelē, jo dienu pēc izteiktas vēlmes vākt parakstus, vēlmi izteikušais lūdza viņu izņemt no parakstu vācēju saraksta, lai gan iepriekš bija priecīgs par šādu iespēju, gan arī piekrita publicēt viņa kontaktinformāciju šim nolūkam.
Jau atkal par “Jāņa īstenotiem” projektiem
Projekts par degradētās vides objektu demontāžu un pludmales ierīkošanu ir “norakts”, un Vidzemes plānošanas reģionā šī ideja tomēr neesot tikusi iesniegta. Kā arī pretēji paustajam par to, ka ideja par aktīvās atpūtas vietu Struņķegļu kalnā neesot iepriekšējās vadības vērā ņemta, tieši uzņēmējiem un aktīvajiem iedzīvotājiem sadarbojoties tostarp arī ar pašvaldību šī teritorija ir bijusi iekopta. Protams, esošā vadība var sapņot par šiem soliņiem un rampām, un peldvietām, bet kad tas tiks īstenots? Pēc pieciem gadiem? Desmit? Šoreiz ATR nostrādāja par labu esošai vadībai, un tagad var spekulēt par Alojas novada vadības bezdarbību, taču Alojas novadā attīstība ir bijusi vienmēr, un noteikti tā arī turpinātos, un tieši tā pat pēc tiem pašiem pieciem vai desmit gadiem tas tiktu realizēts arī tā laika apstākļos.
Siltināšanas projekts Lielā ielā 7, kā jau rakstīju, gandrīz tika nogulēts, bet tomēr iesniegts, un tā Dienas centra ēka Alojā jau atkal paliek bešā, jo iesniegtais iepirkums uz logu nomaiņu tiek apturēts.
Tā pat Ilze arī sagroza informāciju par sociālo dzīvokļu remontiem. 2 dzīvokļu remonts Staicelē, kā jau iepriekšējā rakstā tika minēts ir labs darbs, bet kādēļ Ievai ir vajadzējis melot par vēl 2 dzīvokļiem Alojā? Kā arī sagrozīts tiek rakstā minētais par Staiceles muzeju, aizmirstot pieminēt, ka tas ir darbs, kas atsitas vien finanšu jautājumā, bet jābūt padarītam tam ir neskatoties uz “gribu vai negribu”. Ilze arī piemin, ka tā esot tradīcija, aizmirst par Staiceli. Varbūt tā ir kāda cita, šobrīd pie varas esoša deputāta tradīcija aizmirst par Staiceles iedzīvotāju interesēm, un darboties vien savos savtīgos nolūkos? Staicelē bija savas prioritātes, kas tieši tā pat tika risinātas, kā visā pārējā Alojas novadā.
Par “meliem” par bērnudārza slēgšanu
Tie nav meli. To var redzēt pirmajā rakstā no rakstu sērijas “par burkāniem”, kur hronoloģiskā secībā tika parādīts kā notika bērnudārza slēgšanas process, un nebija tā, ka Jānis atnāca un pateica, ka bērnudārzu slēdz, jo tur ir radons, tā kā no Ilzes puses arī šie ir meli. Kādēļ, ja reiz radons tik tiešām ir nepārvarama problēma, lai tur atrastos bērni un darbinieki, Ilze Ozola izsaka priekšlikumus, ka tur varētu piedāvāt nomas telpas uzņēmējiem? Visai savdabīgs risinājums kā izmantot radona pēc neizmantojamu ēku. Varbūt ņemot vērā viņas izglītību, doktora grādu ģeoloģijā, vajag jaunu amatu, piemēram, vides speciālistu? Šādi savdabīgi risinājumi ir visai intriģējoši.
Par Alojas Ausekļa vidusskolu Jānis Strauts nedz stāv, nedz krīt
Šeit viņa raksta, ka esot sasmējusies. Paldies! Tieši tāds bija mērķis, un jau atkal turpinās maldināšana. Jānis esot pirmajās divās sapulcēs izteicis viedokli, ka ir pret skolas reorganizēšanu. Jāņa viedoklis sapulcē 19. janvārī bija apmēram šāds. “Mans viedoklis nav mainījies”. Cita konstruktīva viedokļa nebija. Kā arī, kad jūs aizstāvat savu ideju, jūs sēžat klusējot? Vai tomēr cenšaties pārliecināt par savu? Vai Jānis cenšas pārliecināt par to, ka skola ir jāsaglabā? Tas netiek darīts. To dara Alojas apvienības iedzīvotāji, nevis Jānis. Laikā, kad skolas direktorei pārmet par to, ka izglītības kvalitāte zūd, direktorei ir jācīnās ar specifikāciju rakstīšanu iepirkumiem un jācenšās saglabāt vidusskola, jo no citiem pārvaldē šo atbalstu nesagaidīt.
Par izglītības iestādēm ko slēdza
Arī es nāku no izglītības iestādes, kas tika slēgta. No Vilzēnu pamatskolas. Vai es negribētu lai Vilzēnos ir pamatskola? Gribētu! Tas bija ērti! Katru rītu pārgāju pār ceļu, un biju skolā. Un tā 2 gadus, līdz to aizslēdza. Skolā mēs bijām ap 30 audzēkņiem. Mūsu skolu aizslēdza, un viss. Ozolmuižas skolu slēdza tāda pat iemesla dēļ, un iedzīvotājiem tas noteikti rādīja tādas pašas problēmas kā Vilzēnos. Slēdzot Puikules skolu iedzīvotājiem tika dotas jaunas bērnudārza telpas, skolas ēkā. Slēdzot Staiceles vidusskolu notika ne vienas vien diskusijas, turklāt to slēdzot tika dibināta privāta izglītības iestāde, kur varēja turpināt vidusskolas gaitas, papildus apgūstot profesionālo izglītības programmu. Slēdzot šīs skolas nākamā tuvākā skola bija 15 km attālumā. Šobrīd nākamā skola ir 40km attālumā. Agrāk tika piedāvāts bezmaksas transports. Tagad šāda braukāšana būs par maksu. Iepriekš to varēja savietot ar piedalīšanos interešu izglītībā, šobrīd to savietot nevarēs.
Viss, ko Jānis varot darīt, ir mēģināt atrast līdzekļus, ar ko segt ar vidusskolas atstāšanu saistītās izmaksas. Nē! Vēl Jānis var tik pat dedzīgi kā citi alojieši iestāties par vidusskolas saglabāšanu, un par prieku “man un “manai komandai”” kādu reizi piecelties un nokrist par skolas pastāvēšanu, un tas tiešām būs par prieku mums, jo mēs būsim priecīgi par to, ka mēs jūtam atbalstu arī no vadības.
Divi cilvēki ved Alojas apvienības vezumu
Varbūt tad nevajadzēja meklēt veidus kā atbrīvoties no diviem citiem darbiniekiem, kas darīja visu Alojas apvienības attīstībai?
Kādēļ tik ļoti ir jācenšas parādīt, ka Jānis ir pasaules moceklis, ja reiz viss, kas par viņu rakstīts ir tikai meli? Vai tomēr tie nav meli? Kādēļ, kad paceļas jautājums par viņa atbrīvošanu no amata, tiek strādāts pie tā, lai parādītu cik Jānis labs, pat telefoniski tiek vākti par to paraksti. Ja jau viss ir kārtībā, kādēļ tāda panika?
