19. janvārī notika iedzīvotāju sapulce / paneļa diskusija, kurā apsprieda Alojas apvienībai būtiskus jautājums.
Par sapulci tiks publicēti vēl papildus 3 raksti – “19. janvāra sapulce”, “Burkāns par skolu” un “Bērnudārzs par burkānu”
Šīs diskusijas iniciatore bija Ija Rudzīte.
Diskusijas sākumā tika prezentēta visai aptveroša informācija, par ar izglītību saistītiem jautājumiem gan izglītības stratēģijas kontekstā, gan novada īstenotās politikas kontekstā, kas arī ievirzīja tālākās diskusijas. Par to var lasīt Šeit –
Šajā prezentācijā tika izteiktas šaubas par izstrādāto izglītības stratēģiju, norādot, ka tajā netiek saskatītas skolas, tiek paredzēts visai dīvains mērķis – pārbūvēt Alojas sporta halli, tajā iekļautie statistikas dati tiek pasniegti negatīvā kontekstā, un tā vietā lai piedāvātu risinājumus kā šos datus uzlabot, tiek meklēti risinājumi kā atbrīvoties no problemātiskajām vietām, turklāt, pēc tā, kad datus paskata plašākā, godīgākā mērogā, ievērojot pilsētu iedzīvotāju skaitu, Alojas statistikas dati izvirzās priekšgalā, rosinot domāt, ka tie tiek vākti un apkopoti ar mērķi diskreditēt Aloju.
Kad sākām darbu pie izglītības stratēģijas, sapratām, ka laiks ir ļoti īss, lai vispār ko darītu. Mūsu redzējums bija tāds, ka ir jāizstrādā rīcības plāns ar ko mēs varētu strādāt. Kā pareizi norādījāt, mēs esam apkopojuši esošās situācijas datus tādus kā mēs varējām savā rīcībā izgūt. No VIISC datubāzes un tiem avotiem, kas ir mūsu rīcībā. Lielāko uzsvaru mēs likām uz šī te rīcības plāna izstrādi, bet mūsuprāt nebūtu korekti rīcības plānā modelēt tagad būs “tas” vai “tas”.
Sigita Upmale
Tā par izglītības stratēģijas tapšanu savu komentāru deva Limbažu novada Izglītības pārvaldes vadītāja, Sigita Upmale. Tā pat tika pieminēts, ka ir ļoti jāizvērtē bērnu skaits izglītības iestādēs, un kopējā novada attīstība, jo izglītības pārvalde ir saņēmusi ziņu no IZM, ka skolas, kur vidējā posmā ir mazāk par 60 bērniem būtu jāreorganizē.
Te arī saruna nonāk pie sāpīgās tēmas – vidusskolas reorganizācija, kurai iemesls ir ne tikai IZM ziņa, un kā vēlāk noskaidrojas, arī pašvaldībai patīkams bonus par ko varēs lasīt nākamajā rakstā, bet arī izglītojamo kvantitatīvie un kvalitatīvie (par kuriem diskusijas laikā piekrita, ka tie ir labākie novadā, ja skatīties CE rezultātus) rādītāji, savukārt vidējie sekmju rādītāji gan ir vidēji. Taču tie ir dati tikai par Alojas Ausekļa vidusskolu.
Mēs šobrīd ar Ilzi (Izglītības kvalitātes speciālists) esam vienojušies, ka šādu dinamiku izveidosim par visām vidējās izglītības iestādēm.
Sigita Upmale
Vēl kā iemesls bažām ir gan skolotāju trūkums, gan skolotāju augstais vidējais vecums, it īpaši eksaktajos priekšmetos, lai gan ņemot vērā pedagogu krīzi, šī problēma ir aktuāla ne tikai Alojā, vai Limbažu novadā, bet visā valstī kopumā. Šobrīd stratēģijas programmā šādi cilājot šādas problēmas ar mērķi no tām atbrīvoties, tiek aizmirsts par to, kā situāciju uzlabot, tāpēc tiek prasīts, vai šādā dokumentā nevajadzētu iekļaut variantus “ko darīt, ja”, jo pašlaik ir redzams, ka būs Limbažiem problēmas, būs Salacgrīvai, bet stratēģijā šobrīd nevar redzēt kā rīkoties, ja neizpildam MK noteikumus.
Mēs, Alojas novads, bijām definējuši, ka mēs noteikti, par pašvaldības līdzekļiem, uzturēsim vidusskolu.
Baiba Siktāre / Bijusī Alojas novada domes deputāte.
Šobrīd izglītības stratēģija neparedz nekādu atkāpšanās ceļu, lai saglabātu vidējās izglītības posmu, ko iedzīvotāji šajā dokumentā gribētu redzēt. Dokumentā ir jāiekļauj ko darīs, ja neizpildīs šos kritērijus. Piemēram – ja nav vidusskolas, mēs varam veidot specializētu novirzienu, dot vīziju uz ko tiekties, ko panākt.
Ir dati, kas rada bažas. Dokumentā ir iekļauti 9. klašu izglītojamo aptaujas dati, kas parāda, ka Alojas Ausekļa vidusskolā no esošajiem skolēniem plāno palikt vien 3. Lai gan jau atkal – tēmēts tiek uz Aloju, kamēr vienīgā skola kur situācija ir labāka ir Limbažu ģimnāzija.
Vai šos datus vajadzētu ņemt par pamatu, lai būvētu stratēģiju? Manuprāt mums ir jādomā viss, lai šie dati uzlabotos. Gan pedagogu skaits, gan iedzīvotāju, gan izglītības kvalitāte. Stratēģijā ir jādomā viss iespējamais, lai šos datus paceltu. Bet ja mēs jau pašā sākumā pieņemam bažīgus datus, tad stratēģijas nākotnes nebūs.
Inese Mētriņa / Bijusī Alojas Ausekļa vidusskolas direktore
Izglītības pārvaldes vadītāja uzskata citādi. Tāpēc arī tika vākti šie dati, un tāpēc ir rīcības plāns, kur pasaka pie kā tiks strādāts, tiesa gan, bez konkrētības, jo paredzēt domes lēmumus, un iespējas piesaistīt līdzekļus ir grūti, lai gan, kā sarunas laikā norāda Inese Mētriņa, ja skolēniem tiek doti kādi bonusi, tos ir iespējams atrast mēneša laikā.
Kaut ko panākt var tikai sadarbojoties, un sadarbība ir vajadzīga gan ar izglītības speciālistiem, gan vecākiem, gan uzņēmējiem. Un kā diskusijas sākumā tika minēts, bērns izvēlas attiecīgo lietu, ja pie tā ir laicīgi piestrādāts. Es negribētu, ka taisa stratēģiju uz atpakaļskata spoguli. Ja mēs gribam to samazinājumu, un uzliekam to kā mērķi stratēģijā, tad mēs arī dabūsim to samazinājumu. Sakiet ko gribiet, uzņēmējdarbība ir cieši saistīta ar izglītību. Es gribēju šodien paskatīties, kas pēdējos gados Alojas pusē notiek ar uzņēmējdarbību, diemžēl, ja mēs ieejam Limbažu novada uzņēmējdarbības statistikā, paskatāmies uzņēmumus ar lielāko apgrozījumu, mēs noejam līdz kādai piektajai lapai, kur uzņēmuma apgrozījumi ir 300 tūkstoši, kur vēl aizvien neparādās neviens Alojas uzņēmums. Tikai Limbažu uzņēmumi. Kas tā par statistiku, nezinu. Limbažu novads izveidojās, pusotrs gads pagāja – nav laiks.
Valdis Bārda / Bijušais Alojas novada domes priekšsēdētājs.
Ne tikai šī statistika ir tā kurai nav laika. Piemēram – nav laika pievienot vidusskolu sarakstam Alojas Ausekļa vidusskolu, piemirst par mākslas un mūzikas skolām, interešu izglītību īsteno tikai Limbažu Bērnu un jauniešu centrā. Bibliotēkas ir tikai Limbažu pagastā. Muzeji – tikai Limbažos un Salacgrīvā. Amatiermākslas kolektīvi, svētki un festivāli, tā pat. Šo var turpināt un turpināt. Ja nu šis tiek labots, un vairs nav aktuāls, esmu saglabājis šī brīža lapas variantus interneta arhīvā https://web.archive.org
Lai uztaisītu izglītības stratēģiju, no sākuma vajadzētu izglītības koncepciju, ko mēs gribam sasniegt izglītībā, Limbažu novadā, kur būtu jābūt tiem pašiem rādītājiem – bērnu skaitam, kvalitātes rādītājiem, un konkrētiem mērķiem, ko gribam sasniegt. Tad pēc šiem uzdevumiem mēs varētu izvērtēt visas skolas, nevis tikai Alojas Ausekļa vidusskolu, un tad varētu saprast, kas tad būtu jādara priekš tā, lai tos uzstādītos mērķus sasniegtu. Un tad būtu jābūt definētiem mērķiem ar variantiem kā tos sasniegt, pēc kā var veikt publisko apspriešanu un pieņemt stratēģiju. Tagad mums nav pat koncepcija, kas jādara, bet jau ir rīcība un stratēģija. […] Tad kāds ir tas mērķis? Un varbūt tas mērķis ir cits, par ko te bažas izskan.
Valdis Bārda
Un mērķis arī ir cits, taču, par to rakstā “Burkāns par skolu.”
