1. Februārī Alojā, Rīgas ielā 22, durvis vēra jauna iestāde – mājdārziņš “Dabas bērns”. Kas tas ir, ko tajā var darīt, kā tur nokļūt un citas interesantas lietas saistībā ar to intervijā man pastāstīja vadītāja Zanda Meļņičenko.
Mājdārziņš ir vieta, kur tiks uzņemti bērni uz laiku līdz četrām stundām. Tajā tiks nodrošināts pedagoģiskais atbalsts, drošība un viss kas nepieciešams bērnam. Kā pati Zanda saka, pašreiz bērnus var uzņemt vien un četrām stundām, jo viņiem nepieciešama ēšana un gulēšana, kas netiek nodrošināts. Bet uz to viņa skatās pozitīvi, jo ar laiku un vecāku pieprasījuma pēc šāda pakalpojuma ir iespējams arī paplašināties un rast risinājumu arī šīm problēmām, turklāt – pieprasījums jau pēc esošajiem pakalpojumiem ir.
“Mēs ne tikai rotaļāsimies. Mēs iesim ārā, mums notiks āra aktivitātes, mēs meklēsim dabā kaut ko interesantu, pētīsim, vāksim dabas materiālus, ar ko iekšā darboties.”
Mājdārziņa nosaukums sevi attaisno. Svarīgākā ideja ir būt dabai draudzīgiem un dzīvot saskaņā ar to, tāpēc bērniem būs iespēja pašiem to iepazīt un pētīt. Arī mājdārziņa iekārtojums ir dabai draudzīgs, un viss, kas tajā atrodas, ar ko bērns mijiedarbojas ir darināts no koka. Tā kā nāk pavasaris, neizpaliek arī viss, kas saistīts ar sēšanu un stādīšanu. Jau uz brīdi kad šeit viesojos uz palodzes varēju manīt nupat iestādītu sīpolu.
Zanda atzīst, ka viņai pašai daba ir ļoti tuva, tāpēc šeit viņa vēlas īstenot brīvdabas pedagoģiju, kur viss ir saistīts ar dabu, tāpēc liels uzsvars tiek likts uz aktivitātēm ārā. Kopš laika, kad es pats gāju bērnudārzā, atminos, ka pastaigu laikā arī mums bija dabas pētīšana. Audzinātāja parādīja zīli, parādīja, ka tā nokrita no koka, un pateica, ka šis koks ir ozols un no tā krīt zīles. Šeit tas notiek citādi. Pats bērns uzdod jautājumus par to, kas viņam interesē, taču audzinātāja vien uzvedina uz šiem jautājumiem. Viss tiek darīts tā, lai uz bērniem netiktu radīts lieks spiediens, tāpēc arī pirmās dienas, kamēr bērns iepazīst jauno vidi, kur viņš atrodas, netiek uzspiesta arī ārā iešana, jo viņam, protams, vairāk interesē tas, kas atrodas rotaļu istabā, nevis kur citur, taču uzturēšanās ārā, svaigā gaisā, apkārtnes un dabas iepazīšana pēc mājdārziņa vadītājas domām ir tas, kas atsauksies arī uz bērnu nākotni.
“Nevarētu teikt, ka tas ir tas pieskatīšanas princips, jo es esmu 18 gadus nostrādājusi kā pedagogs, un pieskatīšana, vienkārši skatīties kā bērns dzīvojas, tas nav mans.”
Zandai ir liela pieredze pedagoģijā, tāpēc tā jau ir profesionāla interese, tieksme sniegt bērniem zināšanas, nevis vienkārši pavadīt laiku viņus pieskatot. Šeit viņa var īstenot to, ko varbūt nebūtu iespējams izdarīt strādājot pirmsskolas izglītības iestādē, jo te bērnu skaits ir mazāks, un ir iespējams nodrošināt individuālu pieeju katram no audzēkņiem. Vēl atšķirīgais no šādas iestādes ir vide – pirmsskolas iestādēs telpas, diemžēl, nav iekārtotas videi draudzīgi, kā arī atšķirīgs no bērnudārza ir šī mājdārziņa pamats, dabas vērošana, iepazīšana un pētīšana.
Neizpaliek arī citu prasmju apguve. Ar pastaigās savāktajiem materiāliem bērni varēs pētīt, kas ir kas. Ir pieejamas bērnu lupas, mērtrauki, mēģenes pincetes, ar ko notiek pētīšanas process, bet vēlāk ar šiem pašiem materiāliem notiek citas radošas aktivitātes. Ar tiem var veidot kompozīcijas, mācīties skaitīt. Rotaļu istabas telpu rotā arī liela tāfele, kur var rakstīt, kā arī tur ir atrodamas dažādas grāmatas, kuras var mācīties lasīt, vai vienkārši tās papētīt. Tiek mācīts nepiemēslot dabu. Mācās šķirošanas procesu. Tam ir vajadzīgas arī šķirošanas urnas, kuras klasītē neredzēju, jo arī tās tiks darinātas pašu bērnu rokām, taču tas ir ilgs process, un līdz tam vēl ir jānonāk. Viss mācību process tiek pakārtots bērnu interesēm un vēlmēm.
“Lai pie mums nokļūtu, ir nepieciešams tikai viens zvans, lai varētu pieteikt savu bērnu.”
Mājdārziņā ir padomāts arī par vecākiem. Bērna pieteikšana ir gaužām vienkārša. Sazvanieties, parakstiet līgumu, un varat sākt savu bērnu vest uz “Dabas bērnu”. Kā jau minēts iepriekš, bērnu šeit pieskata līdz četrām stundām, taču vecāki var atvest savu atvasi arī uz stundu, divām, vai trim. Varbūt vecākiem ir nepieciešama atpūta, vai ir kādi citi darbi, tad šī būtu drošākā vide, kur bērnam pavadīt laiku. Ar laiku tiks izveidots arī nodarbību grafiks – kad būs rotaļu laiks, kad ies ārā un kad notiks mācību process. Vecāki varēs pielāgoties tam un atvest savu bērnu atbilstoši nodarbību laikam bez satraukuma, ka kaut kas tiks nokavēts.
Sarunas laikā uzjautāju arī citu iedzīvotāju jautājumu, vai var atvest bērnu, ja viņš ir arī nedaudz apslimis un nevar doties uz bērnudārzu. Tādā gadījumā gan nevajadzētu nākt, jo šeit notiek saskarsme ar citiem, gluži kā bērnudārzā. Vislabākā vieta bērnam, kurš ir apslimis, tomēr ir mājas.
Šis viss nebūtu iespējams arī bez atbalsta. Lielākie papildspēki, protams, nāk no ģimenes. Palīdz gan vīrs, gan arī abi dēli. Ar vīru notika remonta process, jaunākais dēls palīdz veidot afišas un videomateriālus, taču vecākais dēls palīdzēja mājdārziņa atklāšanā kopā ar kolēģiem, aktieriem. Taču pati ideja nāca apstākļu sakritības dēļ. Pēc tā, kad nācās pamest darbu pirmsskolas izglītības iestādē, bija laiks atpūsties, vēlāk arī sākt nodarboties ar ziedu veidošanu, bet jau pēc tam – apjausma, ka tomēr vajadzētu darboties ar bērniem, un pie reizes radās arī iespēja uzrakstīt biznesa plānu un iesniegt to pašvaldības rīkotā biznesa ideju konkursā. Pēc pirmās neveiksmes plinte netika mesta krūmā un biznesa plāns tika iesniegts NVA rīkotajā konkursā, kur arī palaimējās iegūt finansējumu un ideju īstenot. Paldies par palīdzību ir jāsaka arī citiem palīgiem. Reklāmas sejām – brāļa dēlam Zemgum un māsas dēlam Tomam. Paldies arī Sanitai un Evitai par ieskatu grāmatvedībā. Viņas palīdzēja saprast par to, kas ir naudas plūsmas, uzsākt to uzskaiti Excel tabulās. Un paldies arī Inesei Mētriņai par padomiem, grūdienu un iedrošinājumu uz to, ka viss izdosies.
Ja arī tevi šis ir ieinteresējis, vari pieteikties mājdārziņā zvanot pa tālruni 29322456 vai rakstot uz [email protected]
