Lai nu cik dumji neizklausītos – valsts dala burkānus, apmaiņā prasot reorganizēt vidusskolas. Pie šādas naudas (cerams, ka nē), tiks arī Alojas Ausekļa vidusskola, par ko var pateikties visai zināmam steidzīgu lēmumu, shēmu un hūšu cienītājam.
19. janvārī notika iedzīvotāju sapulce. Sapulcē piedalījās iedzīvotāji, skolas pārstāvji, izglītības pārvaldes pārstāvji, un arī Limbažu novada deputāti. Tajā tika apspriesta Limbažu novada izglītības stratēģija, jeb, pareizāk, skolas neesamība šajā stratēģijā. Lai gan izglītības pārvaldes vadītāja uzsver, ka nevēlas šajā dokumentā ietvert pārlieku daudz konkrētības, jo nevar paredzēt, kas varēs būt realizēts, un kas nē, diskusiju gaitā tika noskaidrots, ka konkrētība tomēr ir, taču iedzīvotājiem tā publiski izteikta netiek, jo, kam gan vairs ir dūša Alojai pateikt, ka apmaiņā pret burkānnaudu tiks reorganizēta (lasīt slēgta), vidusskola. Tas tiek darīts slepus, un vien rēķinot izmaksas plānotai bērnudārza ievietošanai Baltajā skolā, un piedāvāto burkānu, kā arī citu sīkākus faktus, var noprast, kas reāli tiks darīts.
Tiesa gan – Alojas Ausekļa vidusskola nav vienīgā, kam draud šāda finanšu piesaiste par vidusskolas cenu. Jāsaspringst ir arī citām novada skolām.
Patreiz Limbažu novadā figurē vismaz 4 skolas, kurās varētu būt problēmas. Tas, ka viņas nenosauc, nenozīmē, ka viņu nav.
Jānis Bakmanis / Izglītības komitejas vadītājs
Iepriekš gan viņš ir teicis, ka uz doto brīdi “uzvārdus” nedrīkst saukt, kas liek apšaubīt domes atklātību pret sabiedrību.
Vienīgā, pēc teju ar spīlēm izvilktā, nosauktā skola, kur plāno ko šādu īstenot, ir Salacgrīvas vidusskola, un vēl 2 citas, kuras gan nenosauca, taču – tās ir tās skolas, kurās vidusskolēnu skaits būs mazāks par 60. Bet, visa starpā, stobri tiek tēmēti tikai uz Aloju. Tikai par godu Alojai tiek veidota priekšsēdētāja darba grupa, kurā lemj par mūsu skolu. Tikai Alojā, jau kā tradīcija, ir reizi pusgadā aizstāvēt vidusskolas pastāvēšanu.
Kādi tad ir iemesli reorganizēt vidusskolu?
1. Vidusskolā ir nepietiekams skolēnu skaits.
Pēc MK noteikumiem, lai saņemtu valsts finansējumu, vidusskolā ir jābūt vismaz 40 skolēniem. Tiesa gan, tas neliek vidusskolu slēgt, jo tad to vēl aizvien var uzturēt pašvaldība. Skatoties nākotnē, nākošgad būs vēl lielāks skolēnu sarukums vidusskolā, ko Izglītības pārvalde secināja aptaujājot visu skolu 9. klašu skolēnus. (Nedaudz personīgā viedokļa – tā kā skolu esmu beidzis visai nesen, varētu teikt, ka labāk par lielu sabiedrības daļu atminos, ka 9. klasi beidzot, skolēniem nav ne jausmas kur viņi dosies tālāk, un daudzi turpina vidusskolas gaitas. Vismaz pus klase noteikti.).
Cik es atceros, tad, Bite Inese noteikti neļaus samelot, bija laiki, kad Alojas vidusskolā bija 20 bērni. (Vienu gadu bija viens bērns /no zāles/.) Es skatos, ka tagad jau ir 36 bērni. Alojas skolā pavisam ir 250 bērnu jau 10 gadus. Nekrītas. Kur ir pamats datiem, ka paliks tikai 3 bērni? […] Tagad devītklasnieks taču nevar pateikt ko darīs. Ja mēs noņemam vidusskolu, un viņam kaut kur ellē ratā jādzenas, viņš nezin, ko viņš darīs… Tas ir noziegums.
Alvis Bondars
Šāda statistika tika vākta arī pagājušā gada mēģinājumā reorganizēt vidusskolu. Tiesa gan, tur izglītības pārvalde atļāvās pētīt 2 gadus uz priekšu. kādēļ šogad tikai gads? Vai tādēļ, ka jau 7. klase sadalās A un B klasēs?
Es esmu 9. klases audzinātāja, man šīs anketas bija jāizplata vecākiem, es to godprātīgi arī izdarīju, bet no vecākiem es saņēmu jautājumus, jo tur bija atbildes tikai “Jā, es palikšu”, “Nē, es nepalikšu”.
Liāna Lilenblate-Sipko
Šī ir jau kārtēja reize, kad Limbažu novada administrācija izmantojot aptaujas cenšas manipulēt ar izejas datiem. Līdzīgi tika darīts arī jautājumā par ģerboņiem, kur tika uzsvērtas vien vēlamās atbildes.
Bijušie Alojas deputāti bija ar nostāju par to, ka Alojā vidusskola būs, neskatoties uz ko. Bet šobrīd ir jautājums vai Limbažu novads redz, ka Alojā būs vidusskola?
Ina Šternfelde / Alojas Ausekļa vidusskolas direktore
2. Skolas vidējie sekmju rādītāji ir zemi.
Vidējie sekmju rādītāji krītas visā valstī, ko sanāksmes laikā norādīja, tā iemesla pēc, ka šie ir bijuši krīzes gadi. Kad skolēni mācās mājās, attālināti, ir apkrauti ar visāda veida darbiem, tajā skaitā arī sadzīviskiem mājas darbiem, kad šeit pat blakus ir agresors, kas aktīvi veic agresiju pret Ukrainu, un nav zināms kā šis konflikts attīstīsies, nevar gaidīt, ka uz šī psiholoģiskā fona kaut kas skolēnu sekmēs varētu uzlaboties.
3. Vidējais skolotāju vecums ir pārāk augsts.
Nav melots, taču tāds tas ir visā valstī, jo ir pedagogu krīze, tostarp Alojas Ausekļa vidusskolā ar pirmajām klasēm sāka strādāt divas jaunas skolotājas vecumā zem 30.
4. No vidusskolas aizgāja audzēkņi.
Ne tikai Alojas. Audzēkņi aiziet arī no Limbažu skolas, ko pieminēt atceras tikai pēc iedzīvotāju atgādinājuma.
No uzņēmumu perspektīvas, kā uzskata vietējā uzņēmēja, Baiba Siktāre, uzņēmējam ir svarīgi, lai maksātie nodokļi paliek šeit pat, nevis aizplūst uz citurieni.
Pēc statistikas, izglītojamie, kas izvēlas no skolas aiziet mācīties citviet, neizvēlas Limbažu novada skolas. Visbiežāk tie turpina mācīties Valmieras novadā, vai arī Rīgā. Un par izglītojamiem, kas izvēlas mācīties citā novadā, Limbažu novadam ir jāmaksā, tāpēc vēl jo vairāk Limbažu novada primārajam uzdevumam vajadzētu būt vidusskolu stiprināšanai un saglabāšanai.
Secinājums:
Mūsu skola ne ar ko neatšķiras no pārējām Limbažu novada skolām, un visa šī jezga ap Alojas Ausekļa vidusskolu tiek bīdīta vien kāda indivīda personisku iegribu vārdā.
Bet jūs taču paši gribat to vidusskolu likvidēt.
Jānis bakmanis / Izglītības komitejas vadītājs
Pēc ilgu gadu vidusskolas aizstāvēšanas, šī bija superīgākā frāze, ko var pateikt Domes priekšsēdētāja vietnieks, bijušais Alojas novada domes deputāts, un esošais Izglītības komitejas vadītājs, Jānis Bakmanis. Šajā frāzē un kontekstā arī atklājas īstenā motivācija attiecībā pret Alojas Vidusskolas reorganizāciju.
Tīri no direktores viedokļa. Ir ļoti grūti šobrīd motivēt jauniešus, noturēt vidusskolas līmeni, bet ja skola justu, ka ir atbalsts, ka novads redz šeit vidusskolu… Jau no jūlija visu laiku “kapā” un kaut ko prasa, es nevaru pateikt, ka būs mums tie 40 bērni, es nevaru pateikt, ka mēs izturēsim tos centralizēto eksāmenu rādītājus, es to nevaru. Tas nav tikai no manis atkarīgs, un arī ne tiem dažiem pedagogiem. Tā ir ģimene, tie ir audzēkņi, un mēs diezgan cītīgi strādājam pie tā, bet es un skolotāji nejūtam, ka kādam [pašvaldībai / deputātiem] vēl bez mums šo vidusskolu vajag. Un to jūt sabiedrība, to jūt vecāki, to jūt bērni. [No zāles: To varētu nosaukt par mobingu.]
Ina Šternfelde.
Atgriežoties pie burkāniem.
Par skolas reorganizāciju tiek piesolīti 1.8 miljoni. Šo naudu drīkst izlietot tikai 1.-9. klašu, tās pašas skolas, izglītības stiprināšanai. Praksē tā būs Baltās skolas ēkas pārbūve. (SVARĪGI ATCERĒTIES, 1.-9. klasei.) Un Baltās skolas ēkas 1. stāvā tiks izvietots bērnudārzs. Jautājot Jānim Bakmanim, vai bērnudārzs tādā gadījumā tiks ierīkots par pašvaldības naudu, atbilde bija apstiprinoša…
– Bet varbūt arī nē. Citējot deputātu.
Iedzīvotāji beidzot sanāksmi skaidri izteica savu viedokli. Tāda nauda vajadzīga NAV, un vidusskola ir vajadzīga. Tiks turpināts darbs, lai izglītības stratēģijā tiktu ieviesta lielāka konkrētība par Alojas Ausekļa vidusskolu, un tiks turpināts darbs par Alojas Ausekļa vidusskolas attīstību.
