5. februārī Vilzēnos notika sapulce par VES “Aloja” būvniecību, ko iniciēja šī parka attīstītāji “Utilitas Wind”.
Godīgi sakot – visai interesanta gaisotne. Attīstītāji jau pašā sākumā minēja, ka šī nav formāla sapulce, bet vairāk kā iespēja rast kādu kopsaucēju ar iedzīvotājiem. Tas ir saprotams, jo ienākot mūsu kopienā ar tik nepopulāru projektu kā vēja parki, ar iedzīvotājiem ir jārunā un jāskaidro. Nedaudz gaisu pamaisīja arī kvēli VES pretinieki, ar performancēm kameras priekšā. Laikam tiktokam filmēja.
Pretenzija
Kur ir pretenzija? No iedzīvotāju puses vairākkārtīgi izskan, ka vajadzēja runāt pirms vispār sāka kādas darbības veikt. Kas ir pilnīgi saprotami, lai gan, pat ja tas tā notiktu, ko tieši tas izmainītu? Mēs varētu pateikt “nē”, un viņi aizietu? Diezin vai! Vai tas palīdzētu rast uzticību? Arī šaubīgi! Kur gan rast ticību projektam kas tiek prezentēts ar vārdiem “Iespējams”, “Varbūt”, “Kaut kur”, “Kaut kas”? Racionāli domājot ceļš kuru izvēlējās šobrīd, lai gan ir sāpīgs vietējiem, ir visai adekvāts. Tikai nosacījums – runāt un skaidrot, veidojot dialogu.
Nevar nepieminēt faktu, kas arī man pašam nešķiet visai saistošs – 800m ap vēja parku nedrīkstēs būvēt dzīvojamās mājas. Un pat ja tāda iespēja un vēlme kādam ir, līdz ar brīdi, kad attīstītāji izņems būvatļauju, tas tiks aizliegts, tādā veidā īpašumam uzliekot apgrūtinājumu. Te gan attīstītāji darbojas pēc principa “Kas pirmais maļ, tam pirmam tiek”. Cita veida būves nebūs liegts būvēt.
Mīts
Patlaban pastāv mīts, ka šobrīd “Utilitas wind” ir nepiekāpīgi, atsakās atteikties no turbīnām, bojās ceļus, radīs milzīgas neērtības. Patiesībā viņi jau ir atteikušies no daudzām turbīnām. Teju puses. Ja sākumā to bija paredzēts vairāk par 40, tad tagad to ir plānots virs 20. Faktori, kāpēc bija jāatsakās ir dažādi. Ja runāt par ceļiem – tos pirms darbu uzsākšanas uzlabos. Runa ir par 2 ceļiem Braslavas pusē. Ir pat paredzēts tos pārbūvēt, paplašinot brauktuves platumu līdz 5 metriem. Lielākās detaļas, kas ir torņa posmi un spārni tiks vesti pa nakti, lai neradītu satiksmes traucējumus. Vēlāk gan būs jāpiecieš diezgan liela satiksmes kustība, kad vedīs citus materiālus, tomēr mēs dzīvojam vietā, kur smagā tehnika jau tāpat dienu no dienas kursē. Jā, būs biežāka satiksme, bet vai tiešām tas ir kaut kas tik ļoti neciešams?
Mirgošana – VES tiks aprīkotas ar sensoru, kas brīžos, kad var rasties mirgošanas efekts, stacijas atslēgs. Viņiem jau ir pieredze ar šo citos vēja parkos. Ir bijušas arī sūdzības, ka mirgošanas efekts tāpat ir, jo sensors nostrādā minūti par vēlu. Uzņēmums veicot attiecīgas korekcijas to novērš.
Troksnis – šīs sapulces laikā kāds bija uztaisījis VES trokšņa simulāciju kas skanēja visu sapulces laiku. Godīgi – pēc pirmajām 5 minūtēm par šo troksni jau aizmirsu, un tas bija nemanāms. Tiesa gan no uzņēmuma puses tika apgalvots, ka tas neatbilst patiesībai un tas ir vēl nemanāmāks. Pat izteica piedāvājumu ekskursijai uz VES parku Igaunijā, lai pārliecinātos.
Ieguvums
Nav arī tā, ka mēs neko neiegūsim.
Pirmkārt – jau var sākt ar ceļiem, kas tiks sakārtoti. Nu – ne visi, tomēr pašvaldības resursus tas ietaupīs. Tātad būs vairāk līdzekļu sakārtot citus ceļus.
Otrkārt – līdzmaksājums. Likums nosaka, ka par katru saražoto MW attīstītājs maksā vietējai kopienai 2500 eur gadā, kas tiek sadalīta 2 daļās. Pašvaldībai un dzīvojamo māju īpašniekiem, turklāt kliedējot mītu par to, ka daudzdzīvokļu mājā visi saņems tikai vienu maksājumu kas savā starpā jāsadala, nav taisnība, ja vien tas nav kopīpašums. Tātad, īpašniekam zemesgrāmatā ir jābūt nostiprinātām dzīvokļa īpašumtiesībām. Un ar šo uzņēmums ir gatavs palīdzēt gan finansiāli, gan ar speciālistu piesaisti.
Un vēl uzņēmums ir gatavs veikt brīvprātīgu līdzmaksājumu kopienai pirms darbu uzsākšanas, bet ar atbalstu no pašvaldības, kas būs vērsts vietējās kopienas vajadzībām.
Lai nešķistu, ka pēkšņi mūs var uzmest, uzņēmums ir gatavs savas apņēmības nostiprināt arī juridiski, parakstot attiecīgu apņemšanos, kur viņi ir gatavi iekļaut arī, piemēram, līdzmaksājumu veikšanu gadījumā, ja mainoties likumdošanai tas tiek atcelts.
Paši mākam sarunāties?
Ļoti bieži izskan teksts – “Man jūsu naudas nevajag”. Bet kā citādā veidā uzņēmums var dot atpakaļ vietējiem? Mēs tomēr dzīvojam kapitālismā, kur nauda ir noteicošais. Protams, ne mazāk svarīgs ir arī cilvēciskais faktors, lai gan, par kādu cilvēcību var būt runa, ja paši nemākam civilizēti sēsties pie viena galda un mierīgā tonī izrunāt problēmas un rast kopsaucējus? Tā vietā lai runātu, notiek kliegšana. Tā vietā lai klausītos – atkal kliedzam un tad desmit reizes pārjautājam to, kas jau sen ir atbildēts, kavējot gan savu gan citu laiku. Izsakām nievājošus tekstus, pieķeramies vārdiem. Kas jums kaiš?
Bijušā liekulība?
Bez bijušā Limbažu novada domes priekšsēdētāja Dagņa Strauberga ( no LRA) liekulības arī nevar iztikt. Viņš ir gatavs aizstāvēt cilvēku intereses. Opozīcija šobrīd ir tāda diezgan ērta vieta no kuras var visu ko populistisku bliezt vaļā. Vai tiešām šo ieceri var kā apturēt? Maz ticams, jo, kā redzams, tā ir valsts politika. Divi novadi jau mēģināja to izdarīt caur teritorijas plānojumiem, nosakot ierobežojumus, taču VARAM ātri ielika koku starp spieķiem. Turklāt – no kurienes pēkšņi tāda tieksme cīnīties par vietējo interesēm? Kādēļ tāda tieksme nebija reorganizējot skolas? Tur gan visu varēja vienos vārtos izspēlēt, aizbildinoties ar valsts politiku.
Pašvaldības ceļš
Vismaz no tā ko var dzirdēt sapulcēs, kuru nav bijis mazums, var noprast, ka pašvaldība izvēlas viltīgu, bet stratēģiski ļoti pareizu ceļu attiecībā uz vēja parkiem. Pašvaldība nesaka nedz skaidru nē, nedz skaidru jā – tā cenšas sarunu ceļā šo jautājumu noregulēt un panāk to, ka viss notiek pēc tās noteikumiem, saglabājot balansu starp cieņu pret vidi, cilvēkiem un uzņēmējiem, tostarp arī attīstītājiem. Pavisam noteikti pašvaldība nedz var, nedz drīkst aizliegt VES būvniecību, jo tā tomēr ir uzņēmējdarbība, un tajā līst nedrīkst. Var noteikt nosacījumus kā to veikt tā, lai radītu vismazāk neērtību.
Vismaz manā uzskatā pašvaldība savu darbu veic labi. Ņemot vērā, ka aizliegt vēja parkus tā pat neviens neļaus, to ierobežošana un atbīdīšana no apdzīvotām vietām ir labākais pieejamais risinājums.
Es vēja parkos nesaskatu neko sliktu. Tā vietā, lai domātu, ka mūs noteikti, neapšaubāmi apmānīs, uzskatu, ka ir jāveido dialogs, lai tas nenotiktu. Tā vietā, lai domātu, ka mūsu ainava tiks sabojāta, domāju, ka tā tiks izmainīta. Ir naivi cerēt, ka viss paliks nemainīgi. Reiz vietās kur mēs dzīvojam bija skaistas pļavas vai meži, kuru vairs nav. Reiz vietās, kur bija skaisti ezeri, nu ir purvi. Viss mainās, un iet laikam līdzi. Kādēļ mēs kā sabiedrība atsakāmies iet līdzi laikam?
