Kopš 29. aprīļa galvenais temats Alojas pilsētas kopiena ir lapsa! Kas to spēs noķert? Ar ko tā slima? Vai to pietiekami labi ķer? Vai viņu vajag nomedīt? Kā tā kaitē? Kāpēc tā nāk pilsētā? Jautājumu ir daudz! Daudz ir arī iezīmējies – lapsu iebrukumam mēs neesam gatavi.
Ja likt jokus pie malas – lapsa, kas ir slima ar kašķi ir bīstama. Tā apdraud gan cilvēku drošību, jo slims dzīvnieks nav prognozējams, tā arī dzīvniekus, kuri ar šo kašķi var inficēties, vai arī kāds var kļūt par gardām lapsas pusdienām vai vakariņām. Pēdējais variants gan ir raksturīgs arī veselam dzīvniekam, bet par to vēlāk.
Kas ir atbildīgs? (1/2)
Atbildība šajā gadījumā no organizatoriskās puses gulstas uz pašvaldības pleciem. Limbažu novada pašvaldībai ir noslēgts līgums ar dzīvnieku aizsardzības biedrību “Vidzemes ķepas”, kas nodarbojas ar klaiņojošu un bezpalīdzīgu dzīvnieku izķeršanu, aprūpi un nogādāšanu patversmē vai veterinārajā aprūpē. Līguma kopējā summa ir 20 000 EUR. Tā pat arī Pašvaldības policija, kurai pēc ziņas par dzīvnieku ir jāsazinās ar pakalpojuma sniedzēju dzīvnieku izķeršanai.
Kas nogāja greizi?
Pašvaldība policiju informēja vēl divas nedēļas pirms, taču, kā “Vidzemes ķepas” pārstāve saka – informāciju par to saņēma tikai dienu pirms. Laikam komunikācija neizdevās, tomēr – biedrība reaģēja un lapsu mēģināja noķert. Tad vēlreiz, un vēlreiz, līdz beidzot vien pēc divām nedēļām tas izdevās un lapsa tika būrī.
Skarbi…
Es pilnībā saprotu ideju ko sniedz biedrība. Katra dzīvība ir vērta. Un tā ir aksioma, bet lai cik nu tas skarbi nebūtu – ne vienlīdz vērta. It īpaši kad runa ir par pašu drošību. Lielākā daļa pārmetumu no biedrības puses ir tas, ka vietējie iedzīvotāji piedāvā arī skarbākus veidus kā atrisināt situāciju. Vai tas ir cilvēks ar trankvilizatoru, vai mednieks. Jo patiesība jau ir pavisam vienkārša. Domājot par bērnu, pašu, savu mājdzīvnieku drošību, mums nav svarīgi kā šis apdraudējums tiks likvidēts. Mums to vajag pēc iespējas īsākā termiņā. Un ja biedrība nespēj to izdarīt nevilcinoties, ir jāmeklē tas, kas to varēs.
Komunikācija!!!
Diemžēl – visa vaina ir komunikācijā. Laicīgi nepienākusi ziņa, nerunāšana ar iedzīvotājiem, vai arī pat pārāk neglaimojoša komunikācija no biedrības puses.
Diemžēl – vislabāk šai biedrībai ir izdevies pie katras komunikācijas reizes, lai cik ironiski tas nebūtu – izraisīt kašķi. Nespējā valdīt emocijas viedokļu dažādībā un kritikā tiek aizskarti gan individuāli cilvēki, kas iesaistās situācijas (ne tikai šīs, bet arī klīstošu kaķu jautājumā) risināšanā, gan arī vesela kopiena.
Viss beidzies?
Nē! Diemžēl šī nebija vienīgā lapsa. Diemžēl arī ne vienīgais dzīvnieks ar kašķi. Un vēl aizvien ir aktuāls arī jautājums par klīstošiem kaķiem, kur pēc vairāku novada iedzīvotāju uzklausīšanas esmu sapratis, ka situācija tiek risināta visai neadekvātā ceļā, veidojot kaķu kolonijas.
Kas ir atbildīgs? (2/2)
Problēmas sakne nav biedrībā, pašvaldībā, vai kādā citā iestādē vai instancē. Problēmas sakne ir mūsu pašu labvēlībā pret dzīvniekiem. Laikam jau teju katrā pilsētas stūrī ir pa tantukam, kuram dzīves galvenā misija ir pabarot katru noklīdušo kustoni.
Ne velti mēs pie pilsētas dīķiem redzam uzrakstus, ka pīles barot nedrīkst. Un lai gan tas ir jauki, mēs neapzināti pieradinām un pievilinām šos dzīvniekus. Šajā gadījumā – mēs paši šo lapsu esam pasaukuši savā pilsētā, jo esot ar kašķi viņai šeit ir daudz vieglāk atrast barību. Miskastes, tantuku atstātas kaķu barības utt. Viņa pierod pie cilvēkiem, pie apstākļiem, izpēta apkārtni. Varbūt iezogas kādā vistu kūtī.
Un no šī aspekta – ir visai dīvaini, ka biedrība bija nolēmusi šo lapsu ārstēt atstājot tai barību ar zālēm. Kad lapsa kļūst žirgtāka, vai viņu būs vieglāk noķert? Vai viņa pēkšņi no labajiem dzīves apstākļiem pazudīs?
Problēmas.
Problēmas ir un būs. Vai ar lapsām, vai cilvēkiem, vai ar jebko citu. Vienīgais gandarījums man kā lauku cilvēkam ir tas, ka mums nav jādomā par to, kurš vadīs valsti, lai gan reizēm arī par to ir vērts aizdomāties.
