2026. gada 16. februārī Salacgrīvas vidusskolā notika sapulce par profesionālās ievirzes izglītības iestāžu apvienošanu. Runājot ne tik smalkos izteicienos, – mūzikas un mākslas skolu apvienošanu.
Ap šo tēmu sociālajos tīklos jau noris dažādas spekulācijas, bet vai tās ir reālas bažas, par kurām ir jāsatraucas, vai arī tās ir vien spekulācijas un no apvienošanas varam sagaidīt izaugsmi? Lai gan šķiet, ka ir ļoti daudz jautājumu – pamatā sapulces laikā dažādās formās un izteiksmēs skanēja divi – kāds ir ieguvums no apvienošanas un kas mainīsies?
Limbažu novadā darbojas piecas mūzikas un mākslas skolas: Limbažu Mūzikas un mākslas skola, Alojas Mūzikas un mākslas skola, Staiceles Mūzikas un mākslas skola, Salacgrīvas Mūzikas un Salacgrīvas Mākslas skola. Divas pēdējās, lai gan uz papīra ir atsevišķas iestādes, faktiski darbojas zem viena jumta, vien ar diviem direktoriem. Reorganizācijas gaitā visas piecas skolas ir plānots apvienot vienā iestādē – Limbažu novada Mūzikas un Mākslas skolā ar dažādām programmu īstenošanas vietām. Tiesa gan uz galda ir bijuši arī citi modeļi, piemēram šajā sapulcē izdiskutētais divu skolu modelis kurā ir Limbažu MMS un Salacgrīvas MMS, kurām tiek pievienotas blakus esošās mazākās skolas.
Sociālajos tīklos klīst raksti gan ar dažu politiķu, gan vecāku un pat skolu direktoru sašutumu par šo reformu. LRA deputāti savā Facebook lapā 11. februārī ir ievietojuši rakstu, kurā publisko iesniegumu, kas adresēts novada vadībai un novada Izglītības pārvaldei, kurā lūdz skaidrojumus saistībā ar šo reorganizāciju.
Dienu pirms tam tika izveidota Salacgrīvas Mūzikas un mākslas skolas vecāku padomes Facebook lapa, kurā aktīvi tika uzsākta parakstu vākšanas aģitācija pret ieceri apvienot šīs skolas. Kampaņa turklāt ir izvērtusies ļoti labi, jo līdz sapulces brīdim ir savākti vairāk nekā 1200 parakstu un piesaistīta uzmanība masu medijos.
15. decembrī Limbažu MMS publicēja ziņu, kurā izteica sašutumu par sasteigtību un vēlmi skolās saglabāt savu identitāti. ( Lai gan, kā sapulces laikā tika minēts, sarunas par šo direktoru starpā bija jau kopš mācību gada sākuma, bet 3. februārī notika pirmā vadītāju sapulce par apvienošanu.)
Kas šajā visā ir kopīgs? Tiek bīdīts viens kopīgs naratīvs – skolas tiek likvidētas. Vai tā ir taisnība? Lai gan uz papīra tās vairs nebūs atsevišķas iestādes, iespējas apgūt mācību programmas būs visās piecās iestādēs. Tas nozīmē, ka alojieši varēs mācīties Alojā, Salacgrīvas audzēkņi Salacgrīvā un limbažnieki Limbažos. Vienīgās redzamās izmaiņas būs viens nosaukums visām skolām, kā arī viens direktors. Sapulces laikā vecākiem radās loģisks jautājums: vai nebūs tā, ka kuģis paliks bez kapteiņa? Nebūt nē! Ja vienas skolas modelī atstāj vienu direktoru, loģiski, ka normālai pārvaldībai katrā iestādē tiek atstāti vietnieki, kas arī vada attiecīgo struktūrvienību. Lai gan – vai tas vispār ir diskusiju vērts jautājums? Vai mums novadā jau nav līdzīgu iestāžu? Ņemsim to pašu Salacgrīvas vidusskolu, kuru pagājušā sasaukuma deputāti LRA vadībā apvienoja ar Ainažu pamatskolu. Viens direktors divām iestādēm. Vai arī Alojas PII “Auseklītis”, kur īstenošanas vietas uz doto brīdi ir Vilzēnos un Puikulē, un ļoti cerams, ka drīz arī Alojā. Arī ar vienu direktoru. Vai arī Limbažu novada Sporta skola, kas programmas īsteno visās trijās apvienībās. Tas parāda to, ka šāds modelis ilgtermiņā ir dzīvotspējīgs un efektīvs. Tāpat tas nemaina iespējas pašnoteikties, jo aizvien ikdienas skolas dzīve tiek organizēta katrā struktūrvienībā atsevišķi.
Nepārprotami – ja tiek veiktas šādas reformas, ir jābūt arī kādam iemeslam to darīt. Ir jābūt ieguvumiem. Un šeit tādi arī ir. Lai gan, kā teikts sapulcē, tie ir aptuveni skaitļi, vienas skolas modelis pašvaldībai ļaus ietaupīt ap 130 tūkstošiem gadā (Kas ir tāds pats ietaupījums, kā janvāra domes sēdē minētais apvienojot Salacgrīvas un Ainažu skolas, lai gan šoreiz LRA biedriem un atbalstītājiem tas šķiet pārāk niecīgs ). Un atkal pie spekulācijām. Vēl viens naratīvs, ko bīda ieceres pretinieki, ir, ka novads cenšas ietaupīt uz bērnu rēķina. Tā nav taisnība. Ietaupījums rodas no administratīvo izdevumu samazināšanas – algām. Turklāt audzēkņiem tas ir tiešs ieguvums, jo ietaupītie līdzekļi paliek MMS budžetā un tiek novirzīti mācību procesa kvalitātes uzlabošanai. Līdz ar apvienošanu paplašinās iespējas apgūt vairāk programmu. Vēl jo vairāk – ar izmaiņām, kas tiek veiktas pedagogu atbalstam transporta izdevumos, tas dod iespēju segt ceļa izdevumus, kuri pedagogiem būtu jāmēro, ja nu gadījumā kāds skolēns vēlas apgūt programmu, kas ir pieejama tikai vienā vai otrā iestādē, pedagogam dodoties pie audzēkņa. Ja kādam šāda prakse šķiet neiespējama – šobrīd tas jau savā ziņā notiek, vien ar atšķirību, ka skolēni dodas pie pedagoga, bet, ja domājam par audzēkņu ērtību un iespējām, šis ir milzīgs ieguvums.
Vai tiešām viss notiks uz knipja sitiena? Arī aplamības. Pēc lēmuma pieņemšanas par reorganizāciju, vai arī konceptuālu atbalstu reorganizācijai (Uz doto brīdi vēl nav īsti zināms kāds būs lēmums.) tiks veidota darba grupa, kas šo procesu īstenos. Ir paredzēts, ka iestādes tiks apvienotas vien uz septembri, tātad priekšā vēl ir vairāku mēnešu darbs.
Jautājumi par izglītības iestādēm vienmēr ir ļoti emocionāli uztverami. Tātad – viegli manipulējami. Uz ko gan skatīties? Kura ambīcijas šī ažiotāža baro? Vai bērni un vecāki nav kļuvuši par instrumentu politisku mērķu sasniegšanai? Kurš bīda šos aplamos naratīvus?
Skaidrs ir viens – Limbažu novada vadība un Izglītības pārvalde strādā pie tā, lai spētu nodrošināt kvalitatīvu un daudzveidīgu profesionālās ievirzes izglītību mūzikā un mākslā, nomainot iepriekšējās vadības piekopto metodi “aizvērt to, kas nav ērts” uz “censties saglabāt izmainot”. Lai gan tas vēl aizvien ir ne visiem tīkams risinājums, objektīvi vērtējot gan demogrāfisko, gan ekonomisko situāciju, tas ir risinājums, kas spēs ne tikai saglabāt šo skolu programmas arī pie maza audzēkņu skaita, bet arī papildināt tās un stiprināt.
Labdien! Vai tiešām kāds ir teicis,vai rakstījis,ka kautkas tiek apvienots?