Alojas apvienībā ir apskatāmas trīs baznīcas, kas celtas dažādos laikos un arhitektūras stilos.
Divas no tām ir evaņģēliski luteriskās, bet viena – pareizticīgo baznīca.
Visas šīs baznīcas ir atvērtas apmeklētājiem.
Alojas Evanģēliski luteriskā baznīca
Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīcas dievnams, kas atrodas Limbažu novada Alojas pilsētas centrā. Draudze dibināta 1534. gadā. 1695. gadā tika uzcelta koka statņu būve, apmūrēta ar ķieģeļu režģiem un laukakmeņiem. Līdz 1706. gadam baznīcas zvans atradās zvanturī pie baznīcas. 1768. gada 24. maija vakarā baznīcā iespēra zibens un tā nodega. Vietā tika uzcelta pašreizējā baznīca, kas iesvētīta 1776. gada 21. februārī.
Baznīcas iekārtas (altāris, kancele) saglabājušās no 18. gadsimta beigām. Ērģeles darinātas 1856. gadā, 20. gadsimta sākumā tās pārbūvēja Mārtiņš Krēsliņš. Baznīcā novietota altārglezna “Kristus svētī”. 1990. gadā pie baznīcas atklāja pieminekli komunistiskā terora upuriem.
Alojas pareizticīgo baznīca
Latvijas pareizticīgās baznīcas dievnams Limbažu novada Alojas pagastā, Alojas pilsētas ziemeļu pievārtē. Pareizticīgo draudze Alojā ar Rīgas bīskapa Filareta (Gumiļevska) svētību dibināta 1846. gada 31. augustā laikā, kad no 1845. līdz 1848. gadam 700 Alojas luterāņi pievienojās pareizticībai. Līdz 1917. gadam draudze reģistrēta kā Stakenbergu draudze, jo tā atradās Stakenbergu muižā.
1846. gadā Stakenbergu muižai piederošās zemes tika uzcelta koka baznīca, un tai blakus pēc dažiem gadiem — pareizticīgo draudzes skola. Alojas Kristus piedzimšanas pareizticīgo baznīca iesvētīta 1895. gadā. Ēka tika būvēta no laukakmeņiem un sarkanajiem ķieģeļiem bizantiešu stilā. Tās arhitekts ir Jānis Frīdrihs Baumanis. Draudzes dokumenti gājuši bojā ugunsgrēkā 1991. gadā. Draudze tika atjaunota pēc Otrā pasaules kara un kādu laiku darbojās arī padomju laikā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas tika nozagtas gandrīz visas baznīcas ikonas. 2007. gadā draudzes darbība tika atjaunota.
Staiceles Evanģēliski luteriskā baznīca
Staiceles luterāņu baznīca celta 1930. gadā. Staiceles baznīcas projektu izstrādāja arhitekts Eduards Daugulis. Baznīcā apskatāmas vietējā mākslinieka Kārļa Keres dievnamam veltītās gleznas. 1935. gadā Staiceles baznīca tika nokrāsota un ieguva jaunu baznīcai piemērotu zvanu.
Dievnams vairākas reizes cietis no vandaļu uzbrukumiem un zādzībām, bet draudze darbību nepārtrauca arī padomju gados. Tagad baznīca pakāpeniski tiek remontēta un sakārtota.2002. gadā par saziedotajiem līdzekļiem svētnamam atjaunoja torni.2003. gadā galdniekmeistars Ziedonis Pelēkais izgatavojis jaunus dubultlogus, arī jauku svečturi, paliktņus, kur solu rindu galos novietot mazas eglītes un ārpusē draudzes ziņojumu dēli.