Esmu nolēmis papildināt saturu ar dažādiem rakstiem par mūsu kopienai nozīmīgām vietām. Varbūt derēs tūrismam, varbūt derēs uzziņai, kas to lai zina, bet satura ziņā gan jau būs interesanti.
Aloja
Man pašam šī teika diezgan labi patīk. Par to, kā Alojas nosaukums radies.
Senos laikos bija tāda vieta netālu no igauņu robežas ar brangiem, man parasti gribas teikt, purvainiem mežiem uz kurieni gāja sēņotāji, ogotāji meža veltes sadabūt. Tā visa te bija gana. Vairāk kā visur citur, bet šai vietā ne tikai tas bija kas īpašs. Te bieži piemetās vadātājs un mežā gājēji nespēja nekādi atrast ceļu mājup. Tā viņi alojās līdz brīdim, kad visiem bija piegriezies, un tika lemts – tagad dzīvosim te. Un vietu nosauca par Aloju.
Nav ne jausmas vai es pareizi atstāstīju šo teiku, bet nu vis maz kaut kas līdzīgs tajā ir tam ko parasti par oriģinālo dēvē. Bet šī līdzība vēl aizvien ir saskatāma, jo nonākot Alojā, tā tevi ievelk. Es te nonācu uzsākot gaitas Alojas Mūzikas un Mākslas skolā. Un tā te arī iesakņojos, un šajā pilsētā saredzu milzīgu potenciālu un milzīgas iespējas.
Mazpilsētas gars
Šī ir mazpilsēta, kur viens otru labi pazīstam. No 1992. gada, kad tika iegūts pilsētas statuss, Alojā varētu būt bijis arī vislielākais iedzīvotāju skaits. ap teju 1,6 tūkstošiem, bet tas ko wiki rāda, 2000. gadā te bija 1589 iedzīvotāji. Tagad? Vien 1048, pēc 2025. gada datiem. Tas savā ziņā ir skumīgi, un vienlīdz tajā var saskatīt arī ko pozitīvu, jo vietējo kopienu tas nebūt nav vājinājis. Tieši pretēji. Jūtot, ka mūsu kļūst maz, mēs aktivizējamies un sākam ģenerēt idejas kā šeit atgriezt cilvēkus. Mēs mīlam šo vietu un darām visu lai to saglabātu. Es negribētu dzīvot Valmierā, Cēsīs, un noteikti ne Rīgā. Bet šeit, kur visu nosaka ne pazīšanās, ne nauda, ne vara, bet vienkārša cilvēcība, ir pavisam cita lieta.
Kas Alojā var būt interesants?
Rez kad te viesojās Timrots, bija visai interesants atgadījums, kad no Alojas viņu sūtīja prom, jo te nekā neesot. Un pats viņš spēja atrast tikai “Tiltu par nekam”. Tagad ieejot tajā pašā leģendārā bibliotēkā var atrast istabu, kas veltīta Indriķim Zīlem un Auseklim. Un nedaudz lībiešiem, vismaz krāsu kombinācijā. Bet arī tā ir lieta ar kuru varētu palepoties.
Ja godīgi, tā īsti pats no galvas arī nemaz neko nevaru pastāstīt, jo ar to parasti nodarbojas Līga – Galvenā bibliogrāfe novadpētniecībā, Alojas bibliotēkā. Ja tā pašam pastāstīt, tad ir vērts apskatīt luterāņu baznīcu. Tā gan tāda pieticīga. Ja ko greznāku, tad pareizticīgo, kas pa to pašu ielu krietnu gabalu uz priekšu būs. Tur vēl tā mode, kad visam zeltā jābūt ir saglabājusies.
Pa starpu baznīcām ir mūsu “Brīvības piemineklis” ko ir veidojis Kārlis Zāle. Ja kādam šķiet zināms, tad tas ir tas pats kas veidojis Rīgā esošo Brīvības pieminekli. Ar to ir interesants stāsts, jo krievi to pārcēla uz kaut kādiem krievu brāļu kapiem Kurzemē, un tad, kad Aloja to gribēja atgriezt bija vesela epopeja. Bet sanāca.
Pamatā jau Alojas vēsture ir paslēpusies ēkās. Tur Līgai ir sagatavots vesels maršruts – Jūras ielas stāsti. Vasarā tos var lasīt skenējot QR kodus, kas ir teju pie katras mājas uz ielas. Samērā interesanti. Mums jau tomēr dažādas personības te ir darbojušās. Un nevajag ticēt tam ko Wikipedia raksta, ka no ievērojamiem te tikai Lauris Dzelzītis.
Aloja – pašpietiekama pilsēta
Man pašam vienmēr ir paticis, ka mums pašiem visa kā ir gana. Varam ēst Mieriņā, Ņinā, varam pat picas dabūt no Malkas krāsnī cepta pica Alojā, kas ierīkota bijušajā stacijā. Ikdienā alojieši dejo Sānsolī. Mazākie Dzīpariņā. Dziedātāji dzied korī ALE. Ar dziedātājiem Alojai ir vispār labas attiecības. Pagājušajā gadā veselu mini festivālu iegriezām. Kopā uzstājās 5 grupas no Alojas. Arī sportistiem ir vieta kur izvērsties. Gan skolas pulciņos, gan arī vecākiem bukiem. Basketbols te ir dzīvs. Arī galda teniss. Un nevar aizmirst par hokeja komandu Cooked. Ja vajag kaut ko no saimnieciskā gala – saimniecības preču veikals Madara. Ir savs veterinārais serviss “Būsi vesels”, auto remonts, rezerves daļu veikals, pārtikas veikali, brīnišķīgi uzņēmumi. Nu un protams veikals kur es strādāju. Saņemu šeit algu jau piekto gadu, bet tā nodefinēt vēl arī nav izdevies kas tas par veikalu. Tirgojam lielu un mazu sadzīves tehniku, datorpreces, telefonus, aksesuārus, bižutēriju, televizorus, rotaļlietas, kanceleju, audio tehniku, dekorācijas materiālus. Un noteikti kaut ko aizmirsu. Mums visa kā pilsētā ir gana. Tagad tāda doma iešāvās, ka vairāk pēc aģitācijas pārcelties izklausās, bet nav jau slikti.
Ja kādreiz brauc pa šoseju P15, pirms bijušā dzelzceļa pārbrauktuves droši griez uz Aloju! Te būs ko apskatīt, apēst un padarīt!
